“Pusotra stunda ēkā, kas reiz sildījusi Rīgu, bet nu kopš 2004.gada ir pensijā. Telpa, kurā daudzo kāpņu un līmeņu, un labirintu dēļ ir grūti saprast, cik augstu esi un cik zemu nāksies kāpt. Lielākā jebkad redzētā cauruļu skrūvējamā atslēga Jēkaba Nīmaņa rokās. Komponists aiziet dziļumā izklausīt telpas sirdi. Tikai pie tiem, kam darba pilnas rokas, atnāk tāds industriāli meditatīvs skaistums kā Jēkaba skaņdarbs korim "Rīgas pirmā termoelektrocentrāle". Swedbank kora izpildījumā tas rezonē margās un bungādiņās. Turpat Maksims Šenteļevs muzicē uz tāda kā lidojošā paklāja, kur salikti mazi un mazītiņi instrumenti. Vairāk nekā desmit minūtes, sēžot industriālās varenības klēpī, acis paliek piekaltas mikro-ventilatoriņiem, kas griež dzijas spursliņas un kamolīšus pret stīgām, radot kādu aizlaiku un pārlaiku skanējumu. Izrāde par mērogu un tā relativitāti.” (Inta Balode, Delfi)
„Partitūra ekosistēmai” ir izrāde-lekcija par evolūciju, kas atspoguļo šo ietilpīgo un sarežģīto procesu caur divu dažādu mākslinieku skaņu pasauli. Izrādes līdzautori un izpildītāji ir dabas jeb primitīvo skaņu mākslinieks Maksims Šenteļevs un komponists, akadēmiskās mūzikas interprets Jēkabs Nīmanis. Viņi atklāj, vai abu teorētiskajā un praktiskajā pieredzē ir kas kopīgs un vai ir iespējama skaņu telpas un mūzikas tuvināšanās. Vienā no galvenajām lomām – 1905. gadā celtās Andrejsalas spēkstacijas tvaika turbīna, kas kalpo gan kā izrādes scenogrāfija, gan – viens no skaņas avotiem. Grandiozo turbīnu iekustināt un ieskandināt palīdz Swedbank kora dziedātāji diriģenta Artūra Ancāna vadībā.
Izrāde tapa 2010. gada Eksperimentālā teātra festivālam „Homo Alibi” un izraisīja lielu skatītāju interesi, tāpēc jaunā versijā iekļauta arī Starptautiskā Jaunā teātra festivāla „Homo Novus 2011” īpašajā programmā PROVE.
