Romeo Kasteluči (Romeo Castellucci, 1960) ir itāļu rakstnieks, režisors, scenogrāfs, gaismu, skaņas un kostīmu mākslinieks. Kopā ar kompāniju Socìetas Raffaello Sanziojeb Svētā Rafaēla sabiedrību Kasteluči ir radījis izrādes, instalācijas, filmas un koncertus, kas uzrunā emocionāli, nevis intelektuāli, un tiek pieskaitīti radikālākajai un pretrunīgākajai gadsimtu mijas mākslas praksei.
Pēc vairāk nekā divdesmit gadu nerimstošiem meklējumiem Romeo Kasteluči ir radījis jaunu skatuves valodu, kas apšauba teātri, kura pamatā primāri ir literārais teksts. Kasteluči teātri uzskata par absolūto mākslu, kam jāspēj ielauzties cilvēka apziņā (vai zemapziņā) caur visām maņām un uztveres kanāliem. Līdz ar to Socìetas Raffaello Sanzio iestudējumi ir ļoti kompleksi un vizuāli bagāti. To estētikai raksturīga nostaļģiska pievilcība, kas atspoguļo gan rituālu nežēlību, gan svētumu, un rada gluži netveramu satraukumu, kāds, iespējams, pārņemtu tad, ja mums izdotos ielūkoties cilvēces zemapziņas dziļumos.
Šodien Kasteluči ir sasniedzis savu mērķi un viņa teātris, līdzīgi kā arhitektūra, mūzika, glezniecība vai tēlniecība, ir saprotams it visur pasaulē. Vēl vairāk - šis teātris neatsāj vienaldzīgu nevienu - tas pārsteidz, apbur, sāpina un šokē. Režisors Viesturs Kairišs par Socìetas Raffaello Sanzio ir teicis: „Skatoties šīs teātra brigādes šokējoši maģiskos uzvedumus, vienmēr rodas sajūta, ka tu zemapziņas līmenī pieskaries kādām cilvēkā esošām Eiropas kultūras dzīlēm, kuru saknes ir tik dziļas itāļu kultūras gēnos.”
Pēc studijām Čezenas Lauksaimniecības Institūtā Romeo Kasteluči absolvēja Boloņas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas un glezniecības nodaļu. Divdesmit gadu vecumā viņš debitēja kā teātra režisors un turpmākajos gados veltīja savu laiku gan teātrim, gan glezniecībai. 1981. gadā Itālijas pilsētiņā Čezenā Kasteluči kopā ar māsu Klaudiju Kasteluči (Claudia Castellucci, 1958) un sievu Kjāru Gvidi (Chiara Guidi, 1960) nodibināja kompāniju Socìetas Raffaello Sanzio. Tās nosaukums ir saistīts ar Renesanses mākslinieku Raffaello, kura glezniecība slavina formas perfekciju un pauž nemieru par pasauli, kas zaudē atskaites punktus. Raffaello darbiem raksturīgā dramatiskā spriedze un dinamisms jaušams arī Socìetas Raffaello Sanzio darbos.
Romeo Kasteluči kompānijā ir atbildīgs par iestudējumu režiju, scenogrāfiju, kostīmiem un gaismas dizainu, kā arī grāmatu grafiku un iekārtojumu. Kjāra Gvidi rūpējas par dramaturģisko ritmu, mūziku un skaņu, un vada pie Socìetas Raffaello Sanzio nodibināto Bērnu eksperimentālā teātra skolu (Scoula Sperimentale di Teatro Infantile). Klaudija Kasteluči ir viena no vadošajā kompānijas aktrisēm, viņa strādā arī kā pasniedzēja, māksliniece un dramaturģe un ir viena no Čezenas Ritma un kustības skolas dibinātājām.
Itālijā kompānijas provokatīvais un pretrunīgais darbs izpelnījās politisko cenzūru. 1994. gadā Itālijas Kultūras un mākslas ministrija pārstāja atbalstīt un aizliedzaSocìetas Raffaello Sanzio darbu izrādīšanu. Atbildot mākslinieki organizēja Starptautisko Teātra cenzūras konvenciju Čezenā. Par pretošanos viņiem tika piešķirta UBU balva. Pavisam neilgi pēc šiem notikumiem - jau 2000. gadā Kasteluči saņēma Eiropas Teātra savienības iedibināto Eiropas Jaunā teātra realitātes balvu un 2002. gadā tika uzaicināts par Aviņonas festivāla galveno mākslinieku. 2005. gada Venēcijas biennālē Kasteluči bija Biennāles Teātra sadaļas kurators.
Socìetas Raffaello Sanzio ir iestudējis autobiogrāfisko Santa Sofia-Teatro Khmer(1986), Tuvo Austrumu ciklu (La discesa di Inanna, 1989, Gilgamesh, 1990, Iside e Osiride, 1990), klasikas ciklu ar Šekspīra un Aishila darbiem. Pēc paša lugas Genesis, From the museum of sleep (1999) iestudējuma, Kasteluči pievērsās mūzikas teātrim un radīja divas izrādes ar Skota Gibonsa un Klaudio Monteverdi mūziku – Voyage au bout de la nuit (1999) un Il Combattimento (2000). No 2001. līdz 2004. gadam Socìetas Raffaello Sanzio strādāja pie fundamentālā 11 izrāžu cikla Tragedia Endogonidia, bet pēc tam tapa Dantes "Dievišķā komēdija".
Kopš 1998. gada Socìetas Raffaello Sanzio regulāri sadarbojas ar Skotu Gibonsu (Scott Gibbons, 1969, www.red-noise.com) - amerikāņu elektroniskās un elektro-akustiskās mūzikas komponistu, kura intereses lokā ietilpst gan akustiskās dabas skaņas, gan skaņas tehnoloģijas. Gibonsa kompozīcijas ir reizē delikātas un fiziskas, būtiska vieta tajās ierādīta arī klusumam, bet viņa pirmajos darbos dominēja tikai akmens un vēja skaņas. Pasaules kritiķi Gibonsu uzskata par vienu no vadošajiem komponistiem mikromūzikas un izolatīvā ambienta jomā. Gibons ir izgudrojis virkni elektronisko instrumentu un ir pazīstams, pateicoties savām performancēm, ar kurām viņš ir uzstājies ARS Electronica festivālā Austrijā, Luvrā Parīzē, Šveices Nacionālajā izstādē un citur. Skots Gibons ir sakņas autors arī instalācijai Persona.
