Skaņas instalācijas “Mikado” pamatā ir aina no Ingmāra Bergmana 1972. gada filmas “Čuksti un kliedzieni”, tomēr tā piedāvā visnotaļ oriģinālu slavenā dialoga interpretāciju. Lietojot "trīsdimensiju skaņu", Rozenstrēms skatītāju noliek pašā teksta viducī, radot dīvainu sajūtu, ka tu kļūsti par neatņemamu mākslas darba sastāvdaļu un nonāc konfrontācijā pats ar sevi. Šī instalācija ir daļa no Rozenstrēma darbu sērijas, kas pēta cilvēka identitātes un apkārtējās telpas attiecības, vientulības un nošķirtības psiholoģiskos aspektus. Ja salīdzinām ar teātra situāciju, “Mikado” ir darbs, kura apmeklētājs pats vienlaikus ir gan izpildītājs, gan skatītājs. Skatītāji šo instalāciju bauda pa vienam, katram apmeklējumam ilgstot nepilnas četras minūtes.
